Kā izvairīties no nedabiskām krāsām savos fotoattēlos

Daudzu fotogrāfu pamatmērķis ir iemūžināt pasauli tās patiesajās krāsās. Nedabiskas krāsas jūsu fotoattēlos var novērst uzmanību un mazināt attēla kopējo ietekmi. Mācīšanās izvairīties no nedabiskām krāsām ir būtiska prasme, kas var ievērojami uzlabot jūsu fotogrāfijas kvalitāti un reālismu. Šajā rakstā tiks aplūkoti vairāki paņēmieni un padomi, kas palīdzēs iegūt precīzas un spilgtas fotogrāfijas fotoattēlos, sākot no uzņemšanas līdz pēcapstrādei.

Krāsu temperatūras un baltā balansa izpratne

Krāsu temperatūra ir ļoti svarīgs jēdziens fotogrāfijā. Tas attiecas uz gaismas avota siltumu vai vēsumu, ko mēra Kelvinos (K). Dažādiem gaismas avotiem ir atšķirīga krāsu temperatūra, kas var ietekmēt jūsu fotoattēlu krāsas.

Baltā balanss ir attēla krāsu pielāgošanas process, lai neitralizētu gaismas avota radītās krāsas. Pareiza baltā balansa iestatīšana nodrošina, ka baltie objekti fotoattēlos izskatās balti un visas pārējās krāsas tiek atveidotas precīzi.

Kopējie baltā balansa iestatījumi

  • Automātiskais baltā balanss (AWB): kamera mēģina automātiski noteikt pareizo baltā balansu. Tas bieži ir efektīvs, bet dažreiz var būt neprecīzs.
  • Dienasgaisma: piemērots fotografēšanai tiešos saules staros, aptuveni 5200-6000K.
  • Mākoņains: kompensē vēsāku gaismu mākoņainās dienās, aptuveni 6000–7000 K.
  • Ēna: fotografēšanai ēnā, kas ir pat vēsāka par mākoņainu gaismu, aptuveni 7000–8000 K.
  • Volframa/kvēlspuldze: koriģē volframa spuldžu silto, dzelteno gaismu, aptuveni 2500–3000 K.
  • Fluorescējoša: kompensē dienasgaismas spuldžu zaļganu nokrāsu.
  • Pielāgots baltā balanss: ļauj manuāli iestatīt baltā balansu, fotografējot balto vai pelēko karti pašreizējos apgaismojuma apstākļos. Šī ir visprecīzākā metode.

Fotografēšana RAW formātā

Fotografēšana RAW formātā ir ļoti ieteicama fotogrāfiem, kuri vēlas maksimāli kontrolēt savus attēlus. RAW faili satur visus kameras sensora uzņemtos datus bez jebkādas apstrādes vai saspiešanas kamerā.

Tas dod jums daudz lielāku elastību, lai pēcapstrādē pielāgotu baltā balansu un citus krāsu iestatījumus, nezaudējot attēla kvalitāti. Savukārt JPEG faili tiek saspiesti un apstrādāti kamerā, kas ierobežo jūsu iespējas vēlāk veikt pielāgojumus.

RAW faili nodrošina ievērojami lielāku brīvību krāsu korekcijai un ļauj atgūt detaļas izgaismotajos un ēnās, kas tiktu zaudēti JPEG formātā.

Izmantojot pelēko kartīti vai krāsu pārbaudītāju

Pelēkā karte ir neitrāli pelēka virsma, kas vienmērīgi atstaro gaismu visā redzamajā spektrā. Krāsu pārbaudītājs ir uzlabots rīks, kas satur dažādus krāsu ielāpus ar zināmām krāsu vērtībām.

Fotografējot pelēko kartīti vai krāsu pārbaudītāju tādos pašos apgaismojuma apstākļos kā objekts, varat to izmantot kā atskaites punktu baltā balansa iestatīšanai un krāsu korekcijai pēcapstrādē. Tas nodrošina, ka jūsu attēli ir precīzas un konsekventas.

Šie rīki ir īpaši noderīgi situācijās, kad apgaismojums ir sarežģīts vai nekonsekvents.

Monitora kalibrēšana

Pareizi kalibrēts monitors ir būtisks precīzai krāsu uztverei. Ja monitors nav kalibrēts, ekrānā redzamās krāsas var nebūt precīzas, kā rezultātā pēcapstrādē var tikt veiktas nepareizas krāsu korekcijas.

Monitora kalibrēšana ietver aparatūras ierīces, ko sauc par kolorimetru, izmantošanu, lai izmērītu monitorā parādītās krāsas un izveidotu pielāgotu krāsu profilu. Šis profils izlabo visas krāsu neprecizitātes un nodrošina, ka jūsu monitors attēlo krāsas precīzi.

Ieteicams regulāri kalibrēt monitoru, īpaši, ja strādājat ar attēliem, kuriem ir svarīga krāsa.

Izvairīšanās no krāsu izliešanas

Krāsa ir nevēlama noteiktas krāsas nokrāsa, kas ietekmē visu attēlu. Krāsu izbalēšanu var izraisīt dažādi faktori, piemēram, apkārtējās vides krāsa vai apgaismojuma veids.

Piemēram, fotografējot telpā ar spilgtas krāsas sienām, objektam var rasties krāsa. Līdzīgi, fotografējot fluorescējošā gaismā, var iegūt zaļganu krāsu.

Lai izvairītos no krāsu noplūdes, ievērojiet apkārtējo vidi un apgaismojuma apstākļus. Lai precīzi iestatītu baltā balansu, izmantojiet pelēko karti vai krāsu pārbaudītāju. Pēcapstrādē varat izmantot krāsu korekcijas rīkus, lai noņemtu atlikušās krāsas.

Krāsu korekcijas pēcapstrādes metodes

Pēcapstrāde ir būtiska daļa, lai jūsu fotoattēlos iegūtu precīzas un dabiskas krāsas. Fotoattēlu rediģēšanas programmatūra, piemēram, Adobe Photoshop un Lightroom, piedāvā dažādus rīkus krāsu korekcijai.

Daži no visnoderīgākajiem rīkiem ir:

  • Baltā balansa pielāgošana: precīzi noregulējiet baltā balansu, lai neitralizētu jebkādas krāsas.
  • Krāsu temperatūras un toņu slīdņi: pielāgojiet attēla kopējo siltumu vai vēsumu un koriģējiet jebkuru zaļo vai purpura nokrāsu.
  • Nokrāsas, piesātinājuma un spilgtuma (HSL) slīdņi: pielāgojiet atsevišķu krāsu nokrāsu, piesātinājumu un spilgtumu.
  • Krāsu līknes: precīzi pielāgojiet attēla toņu diapazonu un krāsu līdzsvaru.
  • Selektīvā krāsa: pielāgojiet noteiktu krāsu diapazonu krāsu līdzsvaru.

Labojot krāsas, ir svarīgi veikt smalkas korekcijas un izvairīties no pārmērīgas apstrādes. Mērķis ir uzlabot attēla dabiskās krāsas, nevis radīt mākslīga izskata krāsas.

Krāsu profilu izpratne

Krāsu profili ir matemātiski ierīces krāsu telpas apraksti. Tie nodrošina konsekventu krāsu atveidi dažādās ierīcēs, piemēram, kamerās, monitoros un printeros.

Visizplatītākie krāsu profili ir sRGB un Adobe RGB. sRGB ir standarta krāsu profils tīmeklim un lielākajai daļai patērētāju ierīču. Adobe RGB ir plašāka krāsu gamma nekā sRGB, kas nozīmē, ka tā var reproducēt plašāku krāsu diapazonu.

Fotografējot RAW formātā, varat izvēlēties, kuru krāsu profilu izmantot, konvertējot RAW failu JPEG vai TIFF formātā. Ja plānojat kopīgot attēlus tiešsaistē, vislabāk ir izmantot sRGB. Ja plānojat drukāt attēlus, Adobe RGB var būt labāka izvēle.

Pievēršot uzmanību apgaismojumam

Gaismas kvalitātei un virzienam ir liela nozīme to, kā fotoattēlos tiek atveidotas krāsas. Mīksta, izkliedēta gaisma rada dabiskākas un patīkamākas krāsas nekā skarba, tieša gaisma.

Fotografējot zelta stundās (īsi pēc saullēkta un pirms saulrieta), var iegūt siltu, glaimojošu gaismu, kas uzlabo krāsas. Apmācies dienas nodrošina mīkstu, vienmērīgu gaismu, kas samazina ēnas un izgaismojumus.

Fotografējot telpās, apsveriet iespēju izmantot mākslīgo apgaismojumu, lai papildinātu vai aizstātu dabisko gaismu. Izmantojiet difuzorus un atstarotājus, lai mīkstinātu un novirzītu gaismu.

Izvairīšanās no pārmērīgas piesātinājuma

Piesātinājums attiecas uz attēla krāsu intensitāti. Pārāk piesātinātas krāsas var izskatīties nedabiskas un spilgtas. Ir svarīgi piesātinājuma regulēšanu izmantot taupīgi un piesardzīgi.

Pielāgojot piesātinājumu, koncentrējieties uz attēla dabisko krāsu uzlabošanu, nevis uz mākslīga izskata krāsu radīšanu. Pievērsiet uzmanību ādas toņiem, jo ​​pārmērīgi piesātināti ādas toņi var izskatīties nedabiski.

Bieži vien ir labāk veikt smalkas atsevišķu krāsu korekcijas, izmantojot HSL slīdņus, nevis palielināt kopējo attēla piesātinājumu.

Praktizēšana un eksperimentēšana

Labākais veids, kā uzlabot krāsu precizitāti, ir praktizēt un eksperimentēt. Uzņemiet daudz fotoattēlu dažādos apgaismojuma apstākļos un ar dažādiem kameras iestatījumiem.

Eksperimentējiet ar dažādiem baltā balansa iestatījumiem, krāsu profiliem un pēcapstrādes paņēmieniem. Pievērsiet uzmanību tam, kā dažādi iestatījumi ietekmē attēlu krāsas.

Jo vairāk jūs praktizēsit, jo labāk atpazīsit un izlabosit nedabiskas krāsas.

Konsekventas darbplūsmas nozīme

Konsekventas darbplūsmas izveide ir ļoti svarīga, lai saglabātu krāsu precizitāti visos jūsu attēlos. Tas ietver to pašu kameras iestatījumu, krāsu profilu un pēcapstrādes metožu izmantošanu katram projektam.

Ievērojot konsekventu darbplūsmu, varat samazināt krāsu atšķirības un nodrošināt, ka jūsu attēli izskatās konsekventi dažādās platformās un ierīcēs.

Tas ir īpaši svarīgi fotogrāfiem, kuri strādā pie lieliem projektiem vai kuriem ir jāsaglabā konsekventa zīmola identitāte.

Histogrammu izmantošana, lai novērtētu krāsu līdzsvaru

Histogramma ir jūsu attēla toņu vērtību grafisks attēlojums. Tas parāda pikseļu sadalījumu no melna uz baltu.

Lai gan histogrammas galvenokārt palīdz novērtēt ekspozīciju, tās var arī sniegt ieskatu krāsu līdzsvarā. Attēlam ar ievērojamu krāsu nokrāsu bieži ir histogramma, kas ir šķība pret noteiktu krāsu kanālu (sarkanu, zaļu vai zilu).

Pārbaudot histogrammu, varat noteikt iespējamo krāsu nelīdzsvarotību un veikt attiecīgus pielāgojumus.

Secinājums

Lai fotoattēlos iegūtu precīzas un dabiskas krāsas, nepieciešama rūpīga fotografēšanas tehnika un prasmīga pēcapstrāde. Izprotot krāsu temperatūru, baltā balansu un krāsu profilus, kā arī izmantojot tādus rīkus kā pelēkās kartes un kalibrētus monitorus, varat samazināt nedabisku krāsu risku.

Atcerieties fotografēt RAW formātā, pievērsiet uzmanību apgaismojumam un izvairieties no pārmērīga piesātinājuma. Praktizējot un eksperimentējot, jūs varat apgūt krāsu korekcijas mākslu un radīt satriecošus, reālistiskus attēlus.

Ieviešot šīs stratēģijas, jūs varēsiet izveidot fotogrāfijas ar reālistiskām un vizuāli pievilcīgām krāsām.

FAQ — izvairīšanās no nedabiskām krāsām fotoattēlos

Kas ir baltā balanss un kāpēc tas ir svarīgi?

Baltā balanss ir attēla krāsu pielāgošanas process, lai neitralizētu gaismas avota radītās krāsas. Tas ir svarīgi, jo nodrošina, ka baltie objekti izskatās balti un visas pārējās krāsas tiek atveidotas precīzi.

Kāpēc man vajadzētu fotografēt RAW formātā?

Fotografēšana RAW formātā sniedz lielāku elastību, lai pēcapstrādē pielāgotu baltā balansu un citus krāsu iestatījumus, nezaudējot attēla kvalitāti. RAW faili satur visus kameras sensora uzņemtos datus, atšķirībā no JPEG failiem, kas tiek saspiesti un apstrādāti kamerā.

Kā pelēkā kartīte var palīdzēt ar krāsu precizitāti?

Pelēkā karte nodrošina neitrālu atskaites punktu baltā balansa iestatīšanai un krāsu korekcijai pēcapstrādē. Fotografējot pelēko karti tādos pašos apgaismojuma apstākļos kā objektam, varat to izmantot, lai nodrošinātu, ka jūsu krāsas ir precīzas un konsekventas.

Kas ir monitora kalibrēšana un kāpēc tā ir nepieciešama?

Monitora kalibrēšana ietver kolorimetra izmantošanu, lai izmērītu monitorā parādītās krāsas un izveidotu pielāgotu krāsu profilu. Tas ir nepieciešams, jo tas nodrošina, ka jūsu monitors parāda precīzi krāsas, kas ir būtiski, lai pēcapstrādē veiktu pareizu krāsu korekciju.

Kādi ir daži bieži sastopami fotoattēlu krāsu izbalēšanas cēloņi?

Krāsu izbalēšanu var izraisīt dažādi faktori, piemēram, apkārtējās vides krāsa, apgaismojuma veids (piemēram, dienasgaismas spuldzes) vai nepareizi baltā balansa iestatījumi.

Kā es varu izvairīties no fotoattēlu pārmērīgas piesātinājuma?

Piesātinājuma regulēšanu izmantojiet taupīgi un piesardzīgi. Koncentrējieties uz attēla dabisko krāsu uzlabošanu, nevis uz mākslīga izskata krāsu radīšanu. Pievērsiet uzmanību ādas toņiem un apsveriet iespēju veikt smalkus pielāgojumus atsevišķām krāsām, izmantojot HSL slīdņus.

Leave a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


Scroll to Top